trešdiena, 2011. gada 30. marts

Ieraksti labākai dvēselei.13

Pavasaris skrien aullēkšiem. Jā, tieši tā, te pa augšu pie +9 te pa apakšu ar -2 un slapjdraņķi. Par "Positivus" festivāla dalībniekiem nu jau var izlasīt visos, tuvos vai tālos, mēdijos. "Efterklang" un Vincenta Mūna filma "An Island" apceļojusi dažādas vietas Rīgā, bet nu tās seansi ir cauri. Vismaz pagaidām. Ja tev patīk "Laibach", bet 13.martā nesanāca aiziet uz Lielo aulu, tad laikam būs rūgti jānožēlo, jo redz, šie tur bija.
Bet tā, ārkārtīgi daudz dažādu lielāku vai mazāku kulturālo notikumu. Paskatoties plānotājā, kurā gandrīz katru vakaru kas ierakstīts, sāc apjaust, ka pavasaris ir jau klāt. Vasara būs drīz. Neskatoties uz laikapstākļiem. Šoreiz tā, uz siltāku laiku - Andrew Bird un Yo La Tengo.

saistītie raksti:

Andrew Bird - Noble Beast/Useless Creatures
Fat Possum/Bella Union Records
[2009]

No sākuma likās, šis būs kārtējais Čārlijs Vadhams, tomēr amerikāņu dziesminieka piektais albums ir nedaudz citādāks. Nemaz nerunājot par melodisko, instrumentālā folk/neoklasikas/elektronikas bonusa disku "Useless Creatures". Kamēr pirmais ir pilns ar dažādu, ne vienmēr mierīgu un amerikānisku dziedāšanu, otrs tendējas būt krāsains kā dzeņa vēders. Starp citiem, jau atklausītiem americana tautas gabaliem, čikāgietis (tas arī ko izsaka) Bērds turpina svilpošanu, vijolēšanu un ģitārēšanu, pievienojot arī perkusijas, modernus ritmiņus un vēl šo to no karstākām Amerikas daļām kā pilnasinīgā Florida vai lejup pa soul/blues Ņuorleānu līdz alternatīvajai Ostinai, izklausoties pēc milzīgā kokteilī iejauktas kripatiņas "Belle and Sebastian" vai "Noah and the Whale".
"Useless Creatures" turpretī 2010.gadā izdots kā patstāvīgs albums, viens no instrumentālās popmūzikas labākajiem sakausējumeim pēdējā laikā. Brīnišķīgs neoromantisms visdažādākajās tehnikās.
Ja patīk The Decemberists, Efterklang vai The Leasure Society./ Johann Johannson, Owen Pallet vai (Chilly) Gonzales.
Jādzird: Masterswarm, Nomenclature un Not A Robot, But A Ghost/ You woke Me Up, Nyatiti un The Barn Tapes.


Yo La Tengo - Summer Sun
Matador
[2003]

Kamēr "Yo La Tengo" šad tad uzlaiž dažreiz pat krietni psihodēlisku mūsdienu roku, (piem "Pass The Hatchet, I Think I'm Goodkind"), tad nu šis ir tāds "dream pops/fusion lounge" "Tramplīnu" manierē, beigās paliekot džeziskāks un fankīgāks. Tomēr atšķirība ir tāda, ka amerikāņi "nez kapēc" neizklausās tik infantili, neliriski un nerafinēti. Ira Kaplans un Džeimss Makņūzs spēlē, pielietojot dažādus ģitāras efektus, mazliet no kaut kur attāli spēlējoša shoegaze, pārliecinošas Džordžijas Hablijas bungas; galu galā albums sanācis pārsteidzoši dažāds - to varētu salīdzināt ar kaut kādu labāko dziesmu izlasi. Bet spilgts un labi konstruēts - tāds kā neliels ceļojums.
Vairākos momentos prātā ieskanas "Sonic Youth" vieglās paranormālās aktivitātes no viņu filmu skaņu celiņiem, par piemēru ņemsim "Deamonlover OST", bet reizēm pāris "popšeļa" elementu tomēr izved no pacietības. Reizēm. "Summer Sun" balansē starp ģeniālismu un ideotismu, tomēr šajā nenoteiktajā puspavasara laikapstāklī ieraksts likās diezgan piemērots.
Ja patīk Belle & Sebastian, The Curtains vai The Postmarks.
Jādzird: Nothing But You and Me, Beach Party Tonight, Moonrock Mambo un Georgia vs. Yo La Tengo.
-

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru