Deviņdesmito gadu vidū, kad laukos vēl retajam bija vairāk par diviem televīzijas kanāliem, “Otrā Latvija” translēja pārraidi, kuru pazinēji sauc vienkārši par “Kivinu”. “Клуб Весёлых и Находчивых” jeb Jautro un Atjautīgo klubs. Tolaik mēs, vēl bērni būdami, saņēmām savu devu tricelīgo jokupēteru, kuri, tērpušies pavisam vienkārši un pēc tā laika modes, nenogurstoši kūlās uz skatuves un ne mirkli nelika iedomāties par vārdu – garlaicība vai skumjas.
Šogad Ģertrūdes ielas teātrī atgriežas vairāku puišu veidotā izrāde “Bez Vadiem”, kas, pretēji “Kivinam”, izsacīto tekstu noliek otrajā plānā, pirmajā lomā stādot priekšā kustību un mūziku. Galvenā vērtība gan paliek – tie paši tricelīgie puikas, kas neliek garlaikoties un, varbūt pats svarīgākais, nemaz nedomā par skatītāja izglītošanu transcendentālās zinībās vai, piemēram, Hēgeļa “Gara Fenomenoloģijā”. Dzīvesprieks šeit šķiet galvenais.
Šogad Ģertrūdes ielas teātrī atgriežas vairāku puišu veidotā izrāde “Bez Vadiem”, kas, pretēji “Kivinam”, izsacīto tekstu noliek otrajā plānā, pirmajā lomā stādot priekšā kustību un mūziku. Galvenā vērtība gan paliek – tie paši tricelīgie puikas, kas neliek garlaikoties un, varbūt pats svarīgākais, nemaz nedomā par skatītāja izglītošanu transcendentālās zinībās vai, piemēram, Hēgeļa “Gara Fenomenoloģijā”. Dzīvesprieks šeit šķiet galvenais.
